Krustceles
Krustcelēs eņģelis sen jau man saka:
''Nemaini sevi sīknaudas grašos,
Nesadedz, nepārdedz, pataupi sevi,
Mīlestību dalot un dvēseli savu.''
''Nevaru savādāk, Eņģeli mīļais,
Tikai tā spēju izjust es dzīvi,
Atdodot sevi, daļu dvēseles savas,
Tiem, kam savas gaismas vēl trūkst.''
''Tāpēc arī esi krustcelēs vienmēr,
Ik brīdi, ik dienu, kad lēmumi jāpieņem,
Turpināt degt, sevi atdodot citiem,
Vai sevi mīlēt arī mazliet...''
''Kļūdies, eņģeli, krustcelēs neesmu,
Ceļu savu sen esmu nospraudis pats.
Tikai atdodot , spēju radīt es sevi,
Un vēstis no Tevis pasaulei nest.''
/Egils Dambis/. |
