Smejos
Smejos par sevi, smejos par dzīvi,
Tā mani sit - es atkal ceļos.
Ar saviem smiekliem kaitinu likteni,
Kurš mani nevar aizsūtīt veļos.
Smejos par naidniekiem un savu nāvi,
Smiekliem pakaļ kas veltīgi skrien.
Smejos par veikalu pilnajiem plauktiem,
Tukšajās kabatās kad svilpo vējš.
Smejos mirstot par lepnības gariem,
Piebāztiem vēderiem, kas viens otru nīst.
Aizmirstot mīlēt un smieties par sevi,
Kā dzīvi miroņi apkārt tie klīst.
Smejos par dzīvi un smejos par nāvi,
Likteni, laužot kurš mani liec.
Tomēr visvairāk es smejos par sevi,
Jo tikai smiekli var mani glābt.
/Egils Dambis/ |
|
