Kādi esam?
Neraksti vēstules, netērē tinti,
Tāpat neviens vairs nelasa tās.
Aizgājis laiks, kad drebošu sirdi,
Ik rītu pastnieks sagaidīts nāk.
Datori, telefoni, sms pasts,
Apsveikums draugos, vairāk nekā.
Pazudis prieks aizejot ciemos,
Būt vienkārši blakus, cilvēku just.
E - pasta vēstules, nevīžīgs zvans,
Skrienot pie datora, kas atkal jauns?
Emociju ikonas, puķītes, sirds,
Virtuālu mīlestību un intrigu purvs.
Neraksti vēstules, netērē tinti,
Nez vai kāds gaida un izlasīs tās.
Aizņemts ar datoru, TV un ziņām,
Baumām, kas apkārt internetā klīst.
Spēlītes uzspēlēt sakaujot otru,
Viens otru apzagt, tas īstai prieks.
Izplatīt baumas vēstules rakstot,
Uzspiest ''man patīk'' neizlasot pat.
Tādi nu esam gadsimtā šajā,
Virtuāli mīlot un sveicienus sūtot.
Brīnumu gaidot, klusībā cerot,
Ka varbūt to kāds pienesīs klāt
/Egils Dambis/ |
