Ceļš uz nekurieni
Eju pa ceļu kas neved nekur,
Velti un velti meklējot tevi.
Nezinot pats ka strupceļā esmu,
Kas pie tevis neved nekad.
Krustcelēm garām pagāju sen.
Vienīgai takai un arī tev.
Aklumā savā ejot pa ceļu,
Kas mani aizvest nevar nekur.
Joprojām eju, meklēju tevi,
Ejot pa ceļu kas neved nekur.
Nezinot tikai ka veltīgi eju,
Jo tevi atradis ir jau kāds cits.
/Egils Dambis/ |
|
