Tavās debesīs
Neviļus nokļuvu debesīs Tavās,
Nezinot, cik tās skaistas var būt.
Sajūsmas pilnību atradu tajās,
Mīlestību, ko vēl nepazinu es.
Maldījos debesu plašuma ārēs,
Ik brīdi brīnumus atklājot tur.
Nespējot aptvert to bērna prieku,
Kas liek patiesi laimīgam būt.
Tikos arī ar Taviem sūtņiem,
Agrāk ko nespēju ieraudzīt es.
Dažreiz vien viņu klātbūtni jutu,
Brīžos kad krustu grūti bij nest.
Debesīs Tavās brīvību sajutu,
Plecus kad nespiež vairāk nekas.
Atklāsmi guvu baltajā gaismā,
Mīlestība pāri visam ka stāv.
/Egils Dambis/ |
|
