Atļaujies
Padodies, atdodies, atļaujies, ļaujies,
Pārkāpt reiz normas važās, kas tur.
Mīlēt, ko vēlies, un mīlēt, kā vēlies,
To, kura dēļ sirds miera tev nav.
Atļaujies būt kāda tu esi,
Darīt ko iedomu bailes tev liedz.
Atzīties sev un otram, ka mīli,
Kura dēļ satraukti pukst tava sirds.
Nebaidies, ko par tevi teiks citi,
Vienmēr aiz muguras kāds kaut ko teiks.
Vienkārši mīli to, kuru mīli,
Pat, ja mīlestības pretī tev nav.
Atļaujies dzīvot ar pilnu krūti,
Nometot važas, kas žņaudz tevi nost,
Dažādu normu, morāles, principu,
Kas tikai liedz pašai tev būt.
Mīli un esi mīlēta pati,
Tas ir vislabākais, dzīve ko dod.
Jo kamēr mīli, tikmēr tu staro,
Un dzīvības pilna pukst tava sirds.
/Egils Dambis/ |
