Nakts klusēšana
Mierīga elpa, pavērtas lūpas,
Rīts kailumu augumam nenoņem nost.
Viļņojas krūtis nakts atmiņu varā
Un matu vēdeklis spilvenu klāj.
Kas bija šī nakts? Vai vispār bija?
Auguma kailums sevī ko slēpj.
Sieviete miegā, nakts sapņu varā,
Acīs kurai rotājas smaids.
Varbūt ka bija? Varbūt ka nē?
Nakts klusēs, nakts neteiks vairāk neko.
Pēc gaismas skūpsta aizejot gulēt,
Nakts sievietes sapņus paņem sev līdzi.
Atveras acis, apjukums, mulsums,
Uz lūpām un auguma skūpsti vēl deg.
Kas bija šai naktī? Vai vispār bija?
Zvaigznes klusē, jo tas ir cits stāsts.
/Egils Dambis/ |
|
